“수행자들이여, 단멸론 일곱 근거도 접촉을 조건으로 하느니라. 수행자들이여, 지금 여기 열반론 다섯도 접촉을 조건으로 하느니라. 수행자들이여, 미래 견해 마흔넷도 접촉을 조건으로 하느니라. 수행자들이여, 과거와 미래의 예순두 견해도 접촉을 조건으로 하느니라.”
Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā ucchedavādā sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññapenti sattahi vatthūhi, tadapi phassapaccayā. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā diṭṭhadhammanibbānavādā sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññapenti pañcahi vatthūhi, tadapi phassapaccayā. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā aparantakappikā aparantānudiṭṭhino aparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhimuttipadāni abhivadanti catucattārīsāya vatthūhi, tadapi phassapaccayā. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā pubbantakappikā ca aparantakappikā ca pubbantāparantakappikā ca pubbantāparantānudiṭṭhino pubbantāparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhimuttipadāni abhivadanti dvāsaṭṭhiyā vatthūhi, tadapi phassapaccayā.
디가 니까야 DN 1 범망경 (Brahmajālasutta)배경
접촉 후렴은 남은 두 미래 묶음과 마흔넷, 예순두 전체를 결산합니다. 일곱·다섯·마흔넷·예순두를 순서대로 세고, 네 번의 “수행자들이여”와 “접촉을 조건으로 한다”를 항목마다 반복합니다. 존속·단절·현재의 행복처럼 서로 반대되는 결론도 모두 조건 지어진 접촉에서 출발한다는 공통 구조가 드러납니다. 단절과 현재 열반까지 접촉에 연결되면서, 서로 모순된 예순두 결론이 동일한 출발 조건을 공유한다는 후렴이 끝납니다.
묵상
정반대 결론들이 같은 접촉에서 출발할 수 있다면, 접촉 뒤 무엇이 달라져 각각의 견해가 될까요? 결론보다 느낌과 해석이 갈라지는 지점이 궁금해지나요? 일곱 단절과 다섯 현재 열반의 반대 결론이 같은 접촉에서 갈라질 때 느낌 다음의 해석은 어떤 몫을 하나요?