“수행자들이여, 연기와 조건 따라 일어난 현상들을 있는 그대로 바른 지혜로 잘 본 성스러운 제자는 과거로 달려가 ‘나는 과거에 있었나? 없었나? 무엇이었나? 어떻게 있었나? 무엇에서 무엇이 되었나?’라고 의심하지 않느니라. 미래로 달려가 ‘미래에 나는 있을까? 없을까? 무엇일까? 어떻게일까? 무엇에서 무엇이 될까?’라고 의심하지 않느니라. 지금 속으로 ‘나는 있는가? 없는가? 무엇인가? 어떠한가? 이 존재는 어디서 왔나? 어디로 갈까?’라고 의심하지 않느니라.”
Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa ‘ayañca paṭiccasamuppādo, ime ca paṭiccasamuppannā dhammā’ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhā honti, so vata pubbantaṁ vā paṭidhāvissati: ‘ahosiṁ nu kho ahaṁ atītamaddhānaṁ, nanu kho ahosiṁ atītamaddhānaṁ, kiṁ nu kho ahosiṁ atītamaddhānaṁ, kathaṁ nu kho ahosiṁ atītamaddhānaṁ, kiṁ hutvā kiṁ ahosiṁ nu kho ahaṁ atītamaddhānan’ti; aparantaṁ vā upadhāvissati: ‘bhavissāmi nu kho ahaṁ anāgatamaddhānaṁ, nanu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṁ, kiṁ nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṁ, kathaṁ nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṁ, kiṁ hutvā kiṁ bhavissāmi nu kho ahaṁ anāgatamaddhānan’ti; etarahi vā paccuppannaṁ addhānaṁ ajjhattaṁ kathaṅkathī bhavissati: ‘ahaṁ nu khosmi, no nu khosmi, kiṁ nu khosmi, kathaṁ nu khosmi, ayaṁ nu kho satto kuto āgato, so kuhiṁ gamissatī’ti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
상윳따 니까야 SN 12.20 조건경 (Paccayasutta)배경
두 정의를 마친 뒤 세존께서는 그것들을 있는 그대로 바른 지혜로 잘 본 성스러운 제자에게 어떤 의문 추적이 성립하지 않는지 밝힙니다. 과거에는 다섯 질문, 미래에도 다섯 질문, 현재에는 여섯 질문이 있어 모두 열여섯입니다. 있었는지·무엇이었는지·어떻게였는지와 존재가 어디서 와 어디로 가는지를 묻는 세 시간대의 자기 추적 뒤에 “그럴 가능성은 없다”는 부정이 놓입니다. 이는 일상적인 기억이나 계획을 금지하는 말이 아니라, 조건 관계를 본 뒤에도 고정된 ‘나’의 기원을 붙잡으러 달려가는 사변이 성립하지 않는다는 경 안의 결론입니다.
묵상
과거·미래·현재의 세 갈래 질문 가운데 마음이 가장 쉽게 따라가는 방향이 있나요? 그것을 잘못이라고 판정하거나 멈출 필요는 없어요. 질문이 조건을 살피는지, 고정된 나의 답을 찾는지 구별되지 않아도 지금은 그대로 두어도 괜찮아요.